Emocionālā inteliģence un kā varam to palīdzēt attīstīt mūsu bērnos
Viena no vērtībām, kas raksturo “Viens no mums” pieeju un attieksmi ir emocionālā inteliģence. Kas ir emocionālā inteliģence, ko tā dod un kā to var veicināt mūsu bērnos?
Emocionālā inteliģence ir spēja atpazīt, izprast, pārvaldīt un efektīvi izmantot savas emocijas, kā arī spēju atpazīt, saprast un ietekmēt citu emocijas.
Ir vairāki faktori, kas ietekmē emocionālo inteliģenci:
Pašapzinātība: Spēja atpazīt un saprast savas emocijas, kā arī to ietekmi uz savām domām un uzvedību.
Pašregulācija: Spēja pārvaldīt un kontrolēt savas emocijas, impulsus un reakcijas dažādās situācijās. Tas ietver spēju saglabāt mieru saspringtās situācijās un izvairīties no nepiemērotām reakcijām vai emociju izvirdumiem.
Pašmotivācija: Spēja noteikt un izvērtēt mērķus, stāties pretī izaicinājumiem un saglabāt pozitīvu attieksmi. Motivēti cilvēki bieži spēj atteikties no tūlītējas apmierinātības ilgtermiņa panākumu labad.
Empātija: Spēja saprast un dalīties emocijās ar citiem. Empātiski cilvēki ir jutīgi pret apkārtējo emocionālajām vajadzībām un perspektīvām.
Sociālās prasmes: Prasme efektīvi veidot un uzturēt pozitīvas attiecības, efektīvi komunicēt, risināt konfliktus un sadarboties ar citiem.
Emocionālo inteliģenci bieži iedala divās galvenajās kategorijās:
Personīgā kompetence: Ietver pašapziņas un pašregulācijas prasmes, kas veicina personisku labklājību.
Sociālā kompetence: Ietver empātisku uzvedību un sociālās prasmes, kas uzlabo attiecības un starpersonu komunikāciju.
Emocionālās inteliģences sekmēšana veicina komunikācijas prasmes, palīdz veidot kvalitatīvas un veiksmīgas attiecības, nodrošina kopēju emocionālo labklājību. Tā spēlē būtisku lomu dažādās personiskās un profesionālās dzīves aspektos, veicinot panākumus gan individuālajos, gan profesionālajos dzīves izaicinājumos.
Kā mēs varam palīdzēt saviem bērniem attīstīt emocionālo inteliģenci?
Ģimenes vide
Rādot piemēru: Vecāki un aprūpētāji var nodot emocionālās
inteliģences prasmes saviem bēŗniem, rādot piemēru - izsakot un pārvaldot savas
emocijas veselīgā veidā.
Saprotoša komunikācija: Veidot atvērtu un saprotošu komunikāciju mājās, radīt sajūtu, ka bērns var izteikt savas sajūtas, nesaņemot nosodījumu.
Emociju identificēšana
Emociju atpazīšana: Mācīt bērniem atpazīt sejas izteiksmes, kas saistītas ar dažādām emocijām (prieks, skumjas, dusmas), izmantojot attēlus vai kopā tās uzzīmējot.
Emociju nosaukšana: Veicināt bērnu spēju nosaukt savas un citu emocijas. Piemēram, jautāt: "Kā tu jūties šobrīd?".
Spoguļošanas metode: Bērnu emociju uzplūdu brīžos nosaukt vārdā bērna emocijas, tās atpazīt, piemēram, “Ēs redzu, ka tu esi dusmīgs”, “Es redzu, ka tu esi priecīgs, un ka tev ļoti patīk šī aktivitāte”.
Pašregulācija
Elpošanas vingrinājumi: Mācīt vienkāršus elpošanas vingrinājumus, lai palīdzētu bērniem nomierināties, ja viņi jūtas satraukti. Piemēram, praktizēt dziļo elpošanu kopā.
Meditatīvas aktivitātes: Veicināt vecumam atbilstošas meditatīvas aktivitātēs, piemēram, klusuma/ miera stunda vai vecāka vadīta cita veida atpūta.
Empātija
Lomu spēle: Veicināt lomu spēles scenārijus, kur bērni caur spēli iejūtas otra cilvēka ādā. Tas palīdz izprast citu perspektīvas.
Stāstu stāstīšana: Pastāstiet savam bērnam stāstu, kas uzsver dažādu tēlu emocijas, un jautāt bērniem, kā viņi domā, ka tēli jūtas konkrētās situācijās.
Komunikācijas prasmes
Savu emociju definēšana: Mācīt bērnus saprast savas emocijas un to rašanās sakarības tās definējot pirmajā personā, piemēram, “Es priecājos, jo...”, “Man ir skumji, kad...”.
Māka klausīties: Veiciniet bērna spēju klausīties otrā, veidojiet acu kontaktu ar bērnu, kad jūs ar viņu sarunājaties, paskaidrojiet, ka vēlaties, lai bērns klausās kad jūs runājat, kā arī sniedzat iespēju bērnam izteikties un rūpīgi uzklausiet viņu.
Problēmu risināšana
Konfliktu atrisināšana: Vadiet bērnus konflikta risināšanā, palīdzot viņiem identificēt problēmu, izteikt savas sajūtas un strādāt kopā, lai atrastu risinājumus.
Komandas spēles: Spēlējiet dažādas spēles, kurās bērns var praktizēt sadarbību un komandas spēli, kopīgu problēmu risināšanu.
Šo prasmju attīstība dažādās situācijās un kontekstos var veicināt emocionālās inteliģences attīstību mazos bērnos.
