Kā lietot grīdas gultu?
Grīdas gulta ir radīta iedvesmojoties no Montesori filozofijas un tā ir piemērota bērniņiem jau no pirmajiem dzīves mēnešiem. Montesori pieeja aicina radīt vidi, kas veicina bērna neatkarību, kustību brīvību un paša vadītu, nepiespiestu mācīšanās procesu. Grīdas gulta atbalsta visus šos iepriekš nosauktos principus.
Kā lietot grīdas gultu?
Pirmajās nedēļās bērniņam vajag izteiktu mammas tuvumu, tāpēc cestina ir lielisks palīgs šīs nepieciešamības apmierināšanai. Visbiežāk jaundzimušā pirmā guļamvieta pirms pārejas uz grīdas gultu ir cestina. Cestina naktīs ir novietota pie vecāku guļamistabas gultas, bet pa dienu mamma pa māju pārvietojas ar mazuli un cestinu. Papildus tiek lietots topponcino – kaut kas pazīstams un drošības sajūtu veicinošs. Mazulis guļ cestinā kamēr mamma mazgājas, ēd u.c. Brīdī, kad izveidojas kaut cik paredzami miega-nomoda ritmi, t.i. ap 6.-8. nedēļu, tad uz dienas miedziņiem mazuli sāk likt gulēt grīdas gultā (ar visu cestinu). Ap trīs mēnešu vecumu mazuli sāk iepazīstināt ar grīdas gultu jau bez cestinas, bet ar topponcino.
Dienas miedziņos pakāpeniski mazulis tiek iepazīstināts ar grīdas gultu, vietu, kur pavisam drīz gulēs arī naktī. Iepazīt grīdas gultu palīdz topponcino (kaut kas mīļš un pazīstams). Pamazām, pamazām ļaut mazulim saprast, ka šī ir tā vieta, kur ķermenis piedzīvo miegaino sajūtu, un šī ir tā vide, kuru pirmo ieraugam pamostoties.
Veidojot miega un pamošanās rituālus, mēs ļaujam bērniņam saprast un paredzēt, kas notiks tālāk (vai pat saprast, kas viņam ir jādara). Piemēram, to ka te notiek gulēšana.
Brīdī kad mazulis savā grīdas gultā pamostas no miedziņa, ir labi viņam nodrošināt telpu un laiku, uzreiz nedoties pie viņa, tā vietā ļaujam viņam pamosties, papētīt vidi. Ja mazulis mūs sauc, protams, tad mēs uzreiz atsaucamies un dodamies pie viņa. Tas palīdz viņam saprast, ka viņš savā gulēšanas vietā var justies droši arī viens, un mamma ar tēti vienmēr atnāks.